Ja kādreiz personīgā automašīna bija izteikta luksusa prece, ko varēja atļauties vien cilvēki ar augstiem ienākumiem, pašlaik spēkratu modeļu un cenu amplitūda ir tik liela, ka auto var atļauties teju ikviens interesents. Latvijā ir liels pieprasījums pēc lietotiem un mazlietotiem auto – lietotu auto tirgotāja “Longo” apkopotā informācija liecina, ka Latvijā tiek pārdoti aptuveni 120 tūkstoši lietotu auto gadā. Tomēr lietotu auto tirdzniecības segmentā arvien ir dažādas nepilnības, kas ietekmē klientu uzticību lietotu auto pārdevējiem – piemēram, “Longo” veiktas autovadītāju aptaujas (1) rezultāti rāda, ka vairāk nekā 44 % aptaujāto, iegādājoties lietotu auto, drīzāk neuzticas tā odometra rādījumiem, bet 14 % norādījuši, ka tiem noteikti neuzticas. Kā pārliecināties, ka izvēlētais lietotais auto tehniski atbildīs tirgotāja solītajam? AS “Longo Latvia” eksperti ir sagatavojuši piecus ieteikumus, kas lietota auto iegādes procesā palīdzēs pārliecināties, ka informācija par izraudzītā spēkrata nobraukumu nav modificēta.

Nr. 1 Noskaidrot spēkrata izcelsmes valsti un pārbaudīt auto nobraukuma rādījumus publiskajos reģistros.

Iegādājoties lietotu auto, ir būtiski noskaidrot tā izcelsmes valsti, jo no reģistrācijas valsts bieži vien ir atkarīga spēkrata odometra patiesums. Ar īpaši augstu kvalitāti izceļas automobiļi, kas reģistrēti Nīderlandē un Beļģijā, un šie auto ir pieejami arī lietoto auto tirgū Latvijā. Tirgū bieži atrodami arī kaimiņvalstīs un Ziemeļvalstīs pirmo reiz reģistrētie auto.

Kad noskaidrota noskatītā auto izcelsmes valsts, ir ieteicams publiskajos reģistros pārliecināties, vai automobiļa nobraukuma rādījumi atbilst patiesībai. Piemēram, Lietuvā reģistrētu auto nobraukuma vēsture bez maksas pieejama itais.vta.lt. Savukārt, ja spēkrats pirms tam ir bijis reģistrēts Beļģijā, tā nobraukumu vēsture ir pārbaudāma valsts Car-Pass reģistrā: https://www.car-pass.be/en/buy. Šis reģistrs atklāj konkrētā auto bijušo īpašnieku reģistrētos odometra rādījumus un to reģistrēšanas datumus. Šādi ir iespējams salīdzināt rādījumus ar pārdevēja norādītajiem, pārliecinoties par to patiesumu. Ja auto pirms tam ir reģistrēts, piemēram, Nīderlandē, ieteicams pārdevējam pieprasīt Tellerrapport (RDW) atskaiti – izziņu no Nīderlandes Nacionālā automašīnu reģistra. Pateicoties valsts izstrādātajai sistēmai, kas darbojas jau vairāk nekā 25 gadus, interesenti var pieprasīt informāciju par ikvienu Nīderlandē reģistrētu automašīnu – izziņa sniegs informāciju par auto īpašniekiem un odometra rādījumiem. Tikmēr Zviedrijā reģistrētu auto nobraukumu bez maksas var pārbaudīt https://fu-regnr.transportstyrelsen.se

Visām Longo Latvia A/S automašīnām, kuras importētas no Nīderlandes vai Beļģijas pieejamas minētās lietas, kas ļauj izsejot automašīnas odometru.

Nr. 2 Pārbaudīt CSDD datus par Latvijā reģistrētiem auto.

Ja izraudzītā automašīna jau ir vai ir bijusi reģistrēta Latvijā, ieteicams pārbaudīt, kādus datus par konkrēto modeli piedāvā Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). Iestādē būs fiksēta visa informācija par auto tehniskajām apskatēm un tajās fiksētajiem nobraukumiem. “Longo” eksperts iesaka pievērst uzmanību, vai rādītāji neizskatās aizdomīgi – proti, vai nav tā, ka auto īpašnieks vienu gadu ir norādījis mazu nobraukumu, nākamajā gadā – jau ievērojami lielāku. Šāda situācija, kad diametrāli ir mainījušies nobraukuma rādītāji, var liecināt par iespējamām manipulācijām ar tiem.

Nr. 3 Vērsties pie dīlera un veikt odometra pārbaudi.

Atkarībā no auto zīmola odometru vienmēr arī ieteicams pārbaudīt oficiālā dīlera servisos – pārbaudot servisa apmeklējumus un reģistrētos nobraukumus dīlera servisa sistēmā, kā arī pieslēdzot spēkratu pie tā vadības blokiem. Ja ar odometra rādījumiem ir veiktas manipulācijas, to varēs redzēt arī pieslēdzoties automašīnas vadības blokiem – piemēram, dzinēja, ātrumkārbas, ABS vai citiem auto vadības blokiem.

Nr. 4 Pārbaudīt automašīnas servisa grāmatiņu.

Iegādājoties lietotu auto, vienmēr ieteicams pieprasīt un pārbaudīt tā dokumentus. Noteikti jāpievērš uzmanība servisa grāmatiņai – pirmkārt, vai tāda ir pieejama un, otrkārt, kādu informāciju par automobiļa nobraukumu tā piedāvā. Aizpildīta servisa grāmatiņa un apkopju pavadzīmes liecina par koptu automašīnu, tomēr ieteicams pārbaudīt, vai grāmatiņā nav veikti labojumi vai kādas nesaprotamas, aizdomīgas piezīmes. Ja ir aizdomas, ka ir modificēta informācija par auto tehnisko stāvokli, ir pamats arī aizdomām, ka norādītie odometra rādījumi nebūs patiesi.

Jāņem vērā, ka ierakstus servisa grāmatiņā var viegli viltot – par to patiesumu var pārliecināties, pārbaudot, vai konkrētais serviss, kas veicis apkopi, tik tiešām eksistē. Ieteicams arī sazināties ar šī servisa pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka konkrētajam spēkratam tik tiešām ir veikta apkope. Un, protams, pirms automašīnas iegādes, vienmēr drošībai vēlams pārbaudīt tā tehnisko stāvokli sertificētā autoservisā – tas var palīdzēt izvairīties no neparedzētiem remonta izdevumiem nākotnē.

Nr. 5 Pievērst uzmanību auto vizuālā stāvokļa atbilstībai odometra rādījumiem.

Izvēloties auto un iedziļinoties pārdevēja sniegtajā informācijā, jāatceras šo informāciju pretstatīt auto vizuālajam stāvoklim. Ja pārdevējs ir norādījis, ka izvēlētajai automašīnai ir mazs nobraukums, taču tās vizuālais izskats nepārprotami signalizē par nolietojumu, tas var būt rādītājs, ka pārdevējs ir sagrozījis nobraukuma rādījumus. “Longo” eksperts informē, ka priekšvēstneši bieži vien ir nolietots salons, izteikti nolietota stūre, nodilis un izsēdēts šofera sēdeklis, nodilis ātrumpārslēgs un nobružātas pogas.

Par AS “Longo Latvia”:

AS “Longo Latvia” ir daļa no starptautiska uzņēmuma “Longo Group”, kas darbojas lietotu automašīnu tirdzniecības segmentā. Uzņēmums piedāvā caurskatāmu un uzticamu lietotu automašīnu iegādes, tirdzniecības un finansējuma saņemšanas pakalpojumus. 2019.  gada maijā “Longo” Rīgā atvēra Baltijā lielāko tirdzniecības laukumu ar ietilpību 450 auto. Kopējais piedāvāto automašīnu klāsts Baltijā ir jau vairāk kā 700 lietotu auto. Visām tirdzniecībā esošajām automašīnām tiek nodrošināta divu mēnešu vai 3000 km garantija.

(1) Aptauja veikta tiešsaistē 2019. gada decembrī, aptaujājot 302 dažādu dzimumu un vecumu respondentus no visas Latvijas.